22.maijs visā dabas mīļotāju pasaulē tiek atzīmēts kā Bioloģiskās daudzveidības diena.
Šogad arī žurnāli GEO visā pasaulē iesaistījās dažādos pasākumos, un šā gada oktobra nummurā piedāvā lasīt atskaites reportāžas no visas pasaules. Latvijas GEO pienesums bija sadarbībā ar Latvijas Dabas muzeju, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti un raidījumu “Vides Fakti” izpētīt dabas daudzveidību piepilsētas parkā – Bišumuižā.
Ja arī bija kāda dzīvās radības forma, kuru šajā biodiversitātes pasākumā mēs labprātāk nebūtu konstatējuši, tad tas neapšaubāmi bija ods. 2010.gada pavasara beigas noteikti ieies vēsturē ar nepieredzēto asinssūcēju invāziju. Kā vēlāk skaidros entomologs Voldemārs Spuņģis, tad pagājusī ziema ar biezo sniegu nodrošināja odiem ideālus pārziemošanas apstākļus.
Biodiversitātes dienā GEO kopā ar Latvijas dabas muzeja ekspertiem devās pētīt dabas daudzveidību Bišumuižas parkā Rīgā. Kad 1764. gadā tika celta pirmā muižas ēka, te vēl bija lauki – baltas Daugavas krastu kāpas un mitras ielejas. Šobrīd veco muižas parku no visām pusēm ieskauj pilsēta. Arī pati parka teritorija dabūjusi krietni ciest – jau 1812.gadā te tika uzbūvēta cukurfabrika, savukārt lielākie postījumi videi nodarīti padomju gados, kad te darbojās gateris un stikla rūpnīca.
Taču, aizsteidzoties notikumiem priekšā, varam paziņot, ka Bišumuižas parks joprojām var lepoties ar tādu dabas daudzveidību, kura nedarītu kaunu pat savvaļas ekosistēmai.
Kā pirmais darbu sāka ornitologs Dmitrijs Boiko, kurš jau ierodoties Bišumuižā atzīmēja, ka šeit mājvietu var atrast visdažādākās putnu sugas – parka teritorijā ir gan mežs, gan klajums, gan ēkas. Daļa no spārnaiņiem nebija tālu jāmeklē – ap muižas pakšiem šaudījās svīres, bet lejā zālē vakariņas ieturēja melnie mājas strazdi, meža strazdi, cielavas un visuresošie zvirbuļi. Ieklausoties lapotnē notiekošajā kņadā, mūsu eksperts pēc dziesmas konstatēja vēl vairākus parka iemītniekus – vālodzi, žubīti, svirlīti, čuņčiņu, zaļžubīti. Jaunākie pasākuma apmeklētāji izrādījās arī acīgākie – drīz vien putnu sarakstam pievienojās arī 3 dzeņu sugas – dižraibais, vidējais un mazais. Vecā kļavā tika konstatēta plēsējputna ligzda, Dmitrijs Boiko sprieda, ka visticamāk tā pieder vistu vanagam. Saulrietā putnu korī ieskanējās arī lakstīgalas dziesma.
Vienlaikus pie uzskaites bija ķērušās arī Latvijas dabas muzeja mikoloģes Inita Daniele un Daina Meiere, botāniķe Janta Meža un malakoloģe Digna Pilāte.
Vislielāko sugu daudzveidību, kā jau sagaidāms, konstatēja botāniķi. Tagad zināms, ka Bišumuižas parkā aug 10 koku sugas, tai skaitā otrs lielākais Rīgas dižozols, kurš varētu būt pat 500 – 600 gadus vecs. Kopumā parkā tika konstatētas 66 augu sugas – šādu daudzveidība vienuviet pilsētā ir retums.
Visu rakstu lasiet oktobra GEO.
Lūk arī raidījuma Vides Fakti veidotais sižets par GEO bio daudzveidības dienu Bišumuižā.
Šo raidījumu pilnā versijā, kā arī citus ir vērts noskatīties!
None can doubt the veaitrcy of this article.