“Piedzīvojums dabā” atklāj sezonu ar kanoe laivām!

Jau iepriekšējā vakarā somas sakrāmētas, kanoe laiva nostiprināta uz auto jumta, izguļam nakti un izbraucam no Rīgas, mērķis – Kurzemes hercogistes apdzīvotā vieta Ance! Klausoties radio esam mazliet bažīgi par mēdiju sacelto brēku – atkal auksts, snigs sniegs, nezin kāds tornādo pāršalks Latviju, un kā par brīnumu aiz Talsiem tiešām piedzīvojam gandrīz avāriju, uz ceļa 10cm sniegs un pretī, veicot apdzīšanas manevru, mūsu joslā iesprucis viens trakais ar savu auto! šoreiz mums viss beidzas laimīgi, diemžēl apdzinējs paliek grāvī! huuuuu!

Jāsaka vispār tas sniegs diezgan pakutināja nervus, jo ziemas laikā auto ar kanoe laivu izskatās diezgan jocīgi, bet notiek brīnums un ziema tiešām tikpat pēkšņi kā sākās tā arī beidzās! Kling klang esam klāt – ‘Piedzīvojums dabā” var sākties!


karte - laivas
Mūsu mērķis ir Irbes upe, bet Ancei cauri tek viena no Irbes asinradiniecēm – Stendes upe! Mazliet paskaidrošu – Stendes upe tālāk satekot kopā ar Rindas upi veido skaisto Irbes upi! Pašam kādreiz jaunībā bija liels kalamburs laivojot pa Irbi, jo it kā braucam pa Irbes upi, bet kāpēc upe kurā sākam laivot saucas Rinda, un tad beigās iznāk, ka tomēr laivojām pa Irbi 🙂 tas nu ir fakts!
Latvijā ir tik daudz laivotāju, ka šoreiz runāsim tikai par kanoe laivām! Nebūs melots, ja teikšu ka kanoe ir man vismīļākais ceļošanas veids! Šī iemesla dēļ pēc ilgu gadu meklējumiem esmu ticis arī pie savas kanoe!!! Latvijā būvēta, izmantoti paši labākie materiāli – karbons, kevlārs ar oša koku borta malām un sēdekļiem! Laivas no karbona kevlāra ir pašas vieglākās, tai pat laikā visizturīgākās, bet īstā laivas vērtība slēpjas tās formā. Ir liela māksla, panākt kanoe formu tā, lai tā ir pietiekami stabila un ātra. tāpat ļoti svarīga vadāmība – manevrēt spēja. Tā var būt ātra, bet grūti sagriežama straumē. Ūdens šķelšanas airodinamika ir liela māksla, un labu kanoe formu panākt nav viegli! Faktiski pirmais ir tīri vizuālais, otrs jau praktiskāks un izairējot garo Ziemeļamerikas Jukonas upi kanoe laivas jau sāc tvert tīri intuitīvi, un tā es tiku pie savas kanoe! Paldies beltes.lv samniekam Mārtiņam, tieši viņa lielajā laivu noliktavā bija īstās formas kanoe. (Starp citu leģendārais Andris Stavro ņēmis vairākas prīzes ar šo laivas modeli, saucas barons 17 )
Bet nu par mūsu piedzīvojumu …..ierodamies pie Reiņa (dabalaba.lv) kas šeit saimnieko kopā ar savu tēvu! Krīzes laikā pametis Rīgas švīta dzīvi laimīgs saimnieko šeit! Vasaras sezonā piedāvā nomāt kanoe laivas divu dienu laivojieniem un ne tikai! laivas var pievest kur vien vēlies, bet pilns maršruts ir no viņā mājām – Stendes upes līdz ietekai jūrā! Ja parasti Irbi brauc sākot Rindas upē pie Rindas tilta tad šī ir laba alternatīva visiem kam Irbes ierastais maršruts ir izbraukts! Vēl arī Reinis atrisina loģistikas problēmu – kā tikt atpakaļ no galapunkta!
pie busa
Uz galapunktu Reinis ar padomju laiku UAZ tautā saukts arī par “penāli” atbrauc pakaļ, savācot laivas un nogurušos laivotājus! Reinis ir kolorīts un iesaku kādreiz iegriezties šeit!
Puse no piedzīvojuma izdošanās jau ir – pārējais atkarīgs no mums pašiem. ierodas arī mūsu raidījuma ģimene, šoreiz tie ir Jukoņu brālēni un māsīca! Viņi bija vieni no pirmajiem kas pieteicās nomad.lv! Jukoņu uzvārds izrādās nāk no Lietuvas, un mūsu rēbuss kā viņi tikuši pie tik cēlas upes vārda savā uzvārdā, nu ir atrisināts! Jukoņi jau ir pilnībā latviskojušies un par viņu lietuviešu saknēm liecina tikai uzvārds!
kpoaa jukonji
Vairāk vai mazāk visi ir gatavi, sametam laivas uz piekabes steķiem safilmējam intro un tikšanos ar Jukoņiem un pēc Reiņa ieteikuma vedam laivas pa taisno uz Irbi nošmaucam Stendes upi. Šajā gadījumā tas tikai filmēšanas labā, nebūs jāskrien pa galvu pa kaklu, lai otrā dienā tiktu līdz jūrai!
Laivas laižam ūdenī pie slavenā Irbes koka tilta, šobrīd gan tas ir nodedzināts! Faktiski aiz tilta arī sākas skaistākie Irbes upes krasti un ainavas! Jukoņiem šis ir pirmais kanoe brauciens tapēc maza instruktāža – Pauls ar Raivi airēs vienā laivā, Zane ar Jāni otrā, bet mēs ar Māri manā kanoe!
kanoe ar mariJukoņiem mantas līdzi tik daudz ka sākumā nevar saprast kur visu salikt, bet lielie miskastmaisi nāk palīgā un mantas, lai arī ne pārāk droši tiek saliktas laivās un dodamies Irbē! Šis nu gan nav labākais variants kā sapakot mantas, jo ja iznāk piesmelt vai apgāzt laivu tad ir bēdu ieleja, visticamāk viss ir pagalam, vai arī ļoti slapjšs, un tad sākas jau tā sauktā izdzīvošana! Labāk izmantot laivošanai paredzētos ūdensizturīgos maisus visām mantām, atstājot gaisu somā tie nenogrimst un ja nu kas tad mantas var salasīt pa upi, bet Reinis upi ir izbraucis pirms nedēļas un zin teikt ka tā ir diezgan tīra no kokiem un jābūt baigam “antiņam” lai iegāztos! Tādu kaunu, protams, mēs nevarētu pārdzīvot, tāpēc ar acu kaktu uzpasējot Jukoņu laivu laižamies lejā un mācam kā airēt un kā stūrēt.

Kanoe viss ir vienkārši aizmugurējais stūrē un priekšējais ir motors. Vienkārši airē un viss, aizmugurējais ir tas kas vada laivu, bet sliktā ziņa ir tāda ka visu laiku jāskatās kolēģim pakausī, bet priekšējam savukārt ir līdzīga sajūta kā slavenajā Titānika filmā izplēt rokas un …- “Džek es lidoju” :))) … katrā ziņā viss ko tu redzi ir Full HD – upe, daba, pīles, kas lidinās visu laiku pa priekšu un, ja vēl upes krastā pagadās kāds bebrs uzsitam ar asti – laime pilnīga!
Faktiski airēt prasmi var apgūt visu dzīvi, bet labāk paprasīt kādam kas zin, jo nianses ir pietiekami, un meistarības līmeņi arī, bet ja īpaši krāču upes nebrauc pietiek ar pamatzināšanām, laivotāji airē katrs savā pusē, viens pa kreiso, otrs pa labo pusi, un lai nenogurtu roka ik pa laikam maina airējamās puses. līdzsvars jātur ir laivas vidū, nekādā gadījumā neiedomāties atbalstīties pret vienu no laivas bortiem, un iekāpjot izkājot no laivas jāizsvaro tā lai neapgāztos. Vēl likums nr .1, neķerties pie iekritušajiem zariem, tiltiņiem pāri upei vai arī pie kaimiņu laivas. Pārsvarā peldi ļoti vēcina par daudz grādīgie dzērieni, bet šī disciplīna vairāk izpaužas sēžot un garlaikojoties plostu braucienos! Irbe galīgi nav tā upe kur apmesties ar laivu! Parasti tas notiek akmeņainās krāču upēs vai ar uzbraucot kādam bumbulim upes vidūun laivai sasveroties ķeries pie bortiem un tad tikai veiksme un pieredze var palīdzēt!
Nāk vakars – meklējam nakts vietu! Braucot ar kanoe forši ir tas, ka mantas nav jānes tāpēc var paņemt lielo zupas katlu, nojumi, pat tīru avota ūdeni un lielo rosola bļodu!
katli
Kārtīgi sasmejamies, kad Jukoņi ceļot telti sāk meklēt debess puses, uz kuru pusi galvu likt. Nu vispār, ja ir doma palikt uz dzīvi tad tas protams ir svarīgi, bet vienu nakti un svaigā gaisā tam nav liela nozīme, bet pēc teorijas, protams, labākie virzieni ar galvu uz ziemeļiem vai austrumiem. Dabas draugi parasti seko līdz savām sajūtām un guļ vispareizākajos virzienos, tādēļ daudz svarīgāk ir uz kā gulēt – lai zem telts nav čiekuri, akmeņi kas visu nakti tev var sabojāt spiežot sānus.
Vakarā Jukoņu džekus Jānis iepazīstina ar kramu uguns iegūšanas ierīcēm,(viss redzams raidījumā) un uz sakurtās uguns top laivotāju tradicionāli iecienītie makaroni ar gaļu! Kārtīgi saēdamies un laižamies miegā! Jukoņi bij tā iesiluši un uzlādēti, ka grūti bij gulēt dabūt, bet kopīgiem spēkiem visi laižamies sapņu pasaulē! Zane stāsta mums visiem pasaku, un tā iemidzina visus!
Naktī bija mazi -1C…. -2C, bet Jukoņi visu godam iztur un rīts atnes mums sauli un labu laiku! No rīta ieplānojam doties aplūkot zvēru barotavas, jo Jānim kā izrādās tepat ir medību platības un Jukoņiem ir maza ekskursija par to, ko meža zvēri ziemā ēd, un kam domāti sāls kluči koku galos, šo gan visu raidījumā redzēt nevar jo atvēlētajās 26 minūtes neiespraucās 🙁 Pēc brokastīm metamies airos un pie slavenā un vienīgā tiltā pāri Irbei satiekam Vilni Skuju, un šī epizode arī neiekļaujas mūsu 26 minūtēs 🙁 Vilnis Skuja ir Slīteres dabas parka dabas pētnieks! Ar viņu iefilmējam interviju par dabas daudzveidību Irbes upes krastos un to cik unikāli šeit ir radies šis biotops. Izrādas, ka jūrai atkāpjoties šeit vēja sapūstās kāpas izveidoja unikālu un vienreizēju biotopu caur kuru vijas Irbes upe un smilšainie krasti lieliem lokiem ieskauj to. Vilnis Skuja arī atgādina par laivotāju, plostotāju, copētāju, lielāko grēku – ATKRITUMI! Sasodīts, ņemiet tos sev līdzi, NEPIESĀRŅOJIET DABU AR PLASTMASU!!!!!! Cik tur tā darba, visus atkritumus maisā iekšā un laivā. Ja nu kas šo un to var arī likt uguskurā, lai sadeg, bet nekādā gadījumā nemetiet mežā!!!
No tilta pēdējie kilometri līdz jūrai! Tuvojoties jūrai sajūtas nav aprakstāmas, tas ir jāizbauda, it kā nekas tāds, bet šī upes satikšanās ar jūru ir emocijām bagāta, plašums, vējš, viļņi un horizonts! Neviens nav apgāzies, visi laimīgi un sārtiem vaigiem!
piedz d-laivas r
Sezona ir atklāta! ceļojiet ar kanoe un sāciet jau šo pavasar!
Rekomendācijas, jautājumus un atsauksmes gaidot
Sandris Jūra

2 komentāri par ““Piedzīvojums dabā” atklāj sezonu ar kanoe laivām!

  1. sveiks!
    jau sajas brivdienas planoju laivot tiesi so pasu marsrutu, tapec labprat uzzinatu, kur meklet to naktsvietu gulesanai, tas ir apmeram 1/2 cels lidz jurai, tuvak/talak? gan jau, ka no krasta labi saskatama vieta?
    paldies,
    veiksmi turpmakajos piedzivojumos!

    ugis

  2. “Starp citu leģendārais Andris Stavro ņēmis vairākas prīzes ar šo laivas modeli, saucas barons 17”

    Sanāca parunāt ar Andri un kopīgi secinājām, ka viņš ar kanoe nav sacensībās braucis, bet no Beltēm viņam ir jūras kajaks, kurš gan ir daudz ko pieredzējis.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*