PĀRGĀJIENS GAR DZINTARJŪRU

Latvijai ir jūra! Tas ir unikāli, jo citiem tās nav; ja ir, tad nav tik daudz! Tik mazai valstij ir veselu 498 kilometru robeža ar Baltijas jūru! Vēl arī ir Rīgas jūras līcis, bet tas jau ir cits stāsts. Pārgājiens gar jūru ir ļoti atšķirīgs pārgājiens no visiem iespējamiem pārgājieniem kādi iespējami Latvijā, un tas šo pārgājienu īpaši izceļ!
juura
Kad es pats deviņdesmito gadu sākumā nonācu pie stāvkrastiem biju sajūsmā, un šī sajūta liek atgriezties vēl un vēl. Arī pirmie pārgājieni gar jūru bija tieši šajā pusē, Pāvilosta – Jūrkalne!
Jūra iedvesmo, jūra nogalina, jūra izskalo un ar jūru nevar jokot. Dzīvojot mežā nekad nenāksies saskarties ar vētras spēku, kas katru gadu noskalo mūsu dārgo Latviju. Divdesmit gadu laikā manas iemīļotās vietas, kur esmu cēlis telti, vairs nav. Katru gadu jūra paņem savu, bet tas, paldies Dievam, ir globāli, nevis mātes jūras iegriba. Šī tēma ir interesanta, bet kādai citai reizei. Varētu teikt, ka mums nav paveicies, bet labā ziņa ir tā, ka tas notiek lēni. Līdz ar to mēs varam katru gadu braukt un vērot, kā globālās izmaiņas notiek mūsu acu priekšā!

Visas vēlmes kaut ko glābt ir beigušās pie secinājuma, ka cilvēka spēki šeit ir par mazu vai arī tas būs tik dārgi, ka neviens nevar garantēt, ka ieguldītie miljoni attaisnosies!
Tuvojas rudens vētru laiks, un mēs izvēlējāmies diezgan labu avantūru – ģimeni ar sešiem bērniem! Drosmīgie Māris un Una Gavari grib būt visi kopā un dodas šajā pasākumā pat ar vismazāko atvasi Martiņu, kuram ir tikai deviņi mēneši!
gimene
Ja gribat iet vienu dienu, tad rekomendēju Pāvilosta – Jūrkalne maršrutu, bet divām dienām būs ļoti labi sākt no Akmeņraga! Var, protams, arī otrādi, viss atkarīgs vai vēju gribas sejā vai no muguras.
baka
Akmeņrags kā vieta ir nepelnīti ir palikusi novārtā. Pat braucot ir ļoti rūpīgi jāsaskata mazās zīmītes ceļa malā, lai neaizbrauktu garām Akmeņraga bākai, kas ir viena no augstākajām bākām Latvijā! Lai arī vējš lejā ir minimāls, augšā uzkāpjot viss ir pavisam citādāk – mitrums, vējš, lietus. Ehh, kā man tas viss patīk, bet videokamerai galīgi nē! Visi izbaudījuši šo skatu dodamies ceļā uz Pāvilostu! Šeit ir 10 kilometri ko iet un šis posms ir interesants ar to, ka šeit ir palikuši daži armijas objekti, un šoreiz pagadās arī pāris mežacūku ķermeņi, protams, beigti. Jānis skaidro, ka bēgot no vilka mazie mežacūku sivēni var ieskriet jūrā un, netiekot galā ar viļņiem, tās noslīkst un jūra pēc tam izmet tās krastā. Haleluhja!
Pāvilostā nonākam jau tumsā. Te ir dažādi varianti ko darīt – var apmesties teltī, pie privātajiem apartamentos vai viesnīcā, kas noteikti būs ar savu vietējo smeķi! Visi varianti ir labi. Viss atkarīgs no maka biezuma un vēlmēm.
saka
Rīts atnāk ar ziņām par vētru, bet pirms turpināt ceļu satiekam vietējos censoņus, kuri būvē īstas zvejnieku koka laivas, un ar tām arī piedāvā izbraukt pa Sakas upi. Noteikti rekomendēju uzkavēties Pāvilostā, lai arī liekas, ka šeit nav ko darīt, bet tas ir maldīgi, jo pavaicājot veikalā, kafejnīcā, vai arī ieejot www.pavilosta.lv var atrast interesantas lietas! Braucam pa Sakas upi uz augšu un iztaujājam vietējo laivas kapteini Ģirtu par Pāvilostu, dzintariem un vēsturi! Viņš ir vietējais un visu zina. Izbraukšana jūra nav iespējama, jo viļņi ir par lielu un lielākie ir tieši starp moliem! Piekrastē pamanām arī trakos sērfotājus. Jūra burtiski ārdās un izskatās, ka pirmā rudens vētra ir klāt, un krasta līnija ir tik šaura, ka kājas ir slapjas jau pirmajā stundā! Tas ir sīkums, jo vakarā būs iespēja uzvilkt sausus apavus. Kas tad būtu jāņem vērā gatavojoties pārgājienam gar jūru?
jura_koki
Apavi noteikti ir ļoti svarīgi. Izvēlies apavus kas ir noslēgti. Ja iesi sandalēs, tad ir ļoti reāli, ka noberzīs kājas. Smiltis ir ienaidnieks nr.1! Vēl visu laiku ir slīpums, tā kā apavi tikai labi un pārbaudīti. Tālāk jādomā par drēbēm, “wind stopper” būtu vēlams arī lietus jaka, ja gaidāms lietus un noteikti kaut ko siltu apakšējā kārtā. Tā, kā viss šis stāv krastu posms ir privāts, ja ir vēlme iekurt uguni vai nakšņot šajā posmā –kāpiet augšā un meklējiet mājas un īpašnieku. Noteikti iesaku visu sarunāt ar zemes īpašnieku pirms sākat ko darīt, tā būs labāk. Nevienam nepatīk ja uz viņa zemes notiek kas bez īpašnieka ziņas. Vēl jāpadomā par izsalkumu, jo pie jūras izsalkums sāk piezagties diezgan ātri un apetīte var pārsteigt 🙂 Rudens laikā noderēs arī termosā līdzi paņemtā tēja.
stavkrasts
Vēl jārēķinās ar transporta loģistiku. Ja pavisam askētiski, tad jāzina maršruta autobusa saraksts, ja auto, tad jānogādā galā auto un pašiem jātiek uz sākumpunktu. Mums ir divas automašīnas, viena Pāvilostā, otru aizdzenam līdz galapunktam. Kad esam galā aizbraucam pakaļ uz sākumpunktu. Viss pārējais ir jābauda – stāv krasts, akmeņi, jūra, izskalotie koki un to saknes. Vēl ja izdodas atrast pa kādam dzintaram 🙂 Ejot noteikti ik pa laikam apstājaties un 5-10 min pasēdiet. Tā būs gan atpūta, gan meditācija, jo iešana gar jūru, manuprāt, ir meditācija. Ir jāatrod savs ritms, tas nozīmē, ja ejat kopā ar kādu būtu svarīgi, lai šie iešanas ritmi sakrīt, ja nē, tad nekas traks – ik pa laikam apstājieties uz pauzi.
Ja vēl nekad neesi gājis gar jūru, noteikti pamēģini! Un noteikti izvēlies izbaudīt saulrietu jūrā un teltošanu stāv krastā!
Tiekamies dabā!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*