Raznaja Rāzna

Četri kungi Ventas pakaļgalā

Četri kungi Ventas pakaļgalā

Ir daudz un dažādi veidi kā izzināt dzimto dabu un kā pārvietoties pa to. Rāznu mēs izvēlējāmies divu iemeslu dēļ – tur dibinātais Dabas Parks ir gana jauns un tādēļ, pirms vasaras dižā ceļotprieka, atrādām. Latgale ir novads, kur daudz pūļu tiek veltīts attīstībai, identitātes apzināšanai un tūrisma nišu attīstīšanai.

Ja es būtu tūrists – man pilnībā pietiktu visu dienu tupaļāt pa piekrastes kokiem kā mērkaķim. Iemesls- neticami daudz sīkzivju bariem klīst pa neaizaugušajiem seklumiem. Tik daudz smalces sen nebiju redzējis un bija tikai laika un uzmanības jautājums, lai atrastu arī kādu līdaku, breksi vai pat zuti savās gaitās sirojot, jo pārējās zivis tur bija papilnam. Parka inspektori brīnijās par šādu pavasari, jo pat vēl tagad varot manīt līdakas nārstojam. Dīvains pavasaris…

Ilustrācija apgalvojumam "zivju papilnam"

Ilustrācija apgalvojumam “zivju papilnam”

Kas var būt Latgales firmas zīme? Zirdziņa pajūgs, podnieki un nesteidzīga un pārliecības pilna lauku dzīve. Ēvalds atbilda visiem kritērijiem- cienījams meistars, kurš ražo pa div cepļiem podu mēnesī, uz veikalu brauc kopā ar savu Ventu un uz pasaulīgajiem pekstiņiem skatās no malas un filozofiski. Ģimene- raidījuma viesi mums bija no Rēzeknes. Smaidīgi un modri vērojoši. Es pēdējā laikā daudz štukoju par mūsu arhetipiem. Ja pieņem ka savu statusu esam veidojuši gadu tūkstošiem(sešiem vai septiņiem, nav svarīgi), tad jāsaprot ka tas tapis no mūsu šībrīža lietu kārtības visai atšķirīgs. Apsēdieties pie ugunskura klusā vakarā, pieklusiniet žurku sacensības sevī un sapratīsiet par ko es runāju. Mūsu iekšās nav jēdziena “argumentēt savu viedokli sekmīgi”… ir “nogalināt pretinieku”! Nav “aiziet uz restorānu”- ir “vajag daudz spēka, šis ir labs rijamais”!

Vienīgā bilde kur Ēvalds puslīdz redzams...

Vienīgā bilde kur Ēvalds puslīdz redzams…

Aizvakar, kad iekāpu pajūgā pie Ēvalda, sapratu ka tā ir mašīna, kas elpo zirga laiku un tempu(arī izpratni par to kad jāsteidzas un kad nevajag) sajutu ka ir reāla iespēja atkal pilnīgi citādi paskatīties uz sava ceļa malās notiekošo! Venta nesteidzās, dažreiz vispār nevarēja saprast ko un kapēc zirgs ar ceļa mīšanu dara. Tas nav auto, kur akseleratora piespiešana nodrošina konkrētu vidējo ātrumu! Tas temps ieaijā, atbrīvo un rati grambās izkrata no apziņas maisiem tādas drumstalas, par kuru eksistenci man nebija ne jausmas! Zirgu sports, zirgu terapija, savvaļas zirgi- bāc! Viss ir pavisam citādi! Zirgs kalpo cilvēkam, cilvēks zirgam- skaidrs. Bet mājlops, kuru Tu ielaid savā galvā ieņem vietu par kuru nemaz nebija nojaušams! Un tas fails man tur ir, varu derēt arī Tev ir… Bet to atrast nav paša spēkos. Atliek vien saņemties un iet uz apzinātu kontaktu.

Viesturs ar Jāni šturmē kalnu

Viesturs ar Jāni šturmē kalnu

Ēvalds mūs aizvizināja uz Mākoņkalnu. Laiks bija saulains un skaidrs, zeme drusku slāpa pēc pavasara lietutiņa, (bet tas nebija- tā gadās)mēs baudijām Rāznas dabas parka jaukumus un ar gandarījumu manijām, ka arī citi dabas cienītāji tuvumā manāmi.

Nofočējamies vienreiz visi kopā

Nofočējamies vienreiz visi kopā

Rēzeknieši atzina, ka no pilsētas aizbraukt līdz ezermalai pavakarēt ir diezgan bieži piekopta lieta. Šoreiz arī nakšņojām. Mamma atzinās, ka tik agri pavasarī tas nekad vēl nav darīts.

Ūgunskurs vakara krēslā kvēlo

Ūgunskurs vakara krēslā kvēlo

Kad agrā rītā viņus iepazīstinājām ar Edmundu Račinski- ornitologu- ekspertu, atzinās ka puikas un vīrs gulējuši labi, bet pašai salis. Bija jau arī salnas rīts.

Kluss rīts bez vēja un agrs rīts- veiksmes pamats

Kluss rīts bez vēja un agrs rīts- veiksmes pamats

Dabas izziņas daļā ņēmām valcēt skaņu krokas mūsu smadzenēs. Kad cilvēks ir pie dabas, viņš priecājas par klusumu. Un smadzenes viņam to klusumu arī zīmē radot gandarījumu un prieku. Bet patiesībā tanī klusumā pisas tūkstošiem dzīvībiņu! Un tur iet vaļā ar visu kviekšanu un spiegšanu, šļakstiem un traģēdijām! Ir tak pavasaris- priekšā jauka vasariņa, gardie kukaiņi ir modušies, garais mājupceļš pārvarēts, alelujā! Un Edmis mums to savā nosvērtajā mierīgajā stilā parādija. Vēl pāris nedēļas no ceļa pārradīsies vēlīnie gājputni un tad dziesmas būs vispilnākās. Nekad nebiju redzējis pēc ūdens apjoma Latvijā lielāko ezeru tik klusu un mierīgu. Tas bija labākais priekšnoteikums putnu balsu sekmīgai ķeršanai. Darbs sākās pusstundu pirms saullēkta. Tad jau arī bij- savi varoņi dzirdami ūdeņos, savi purvelī, savi mežmalā un savi pļavā… Un visus var sadzirdēt, ja vien zin tās dziesmas! Tas ir itkāz zināms jaunums, bet ja pie tā piedomā, tad mute paliek vaļā, bet uzliekot vērsto mikrofonu atkal aizveras. Aiz trim pakalniem tubina gada putns pupuķis, ūzē dumpis- tā patiešām ir pasaule, kuras robežas zinātkārajiem ir tik plašas ka var pazust uz visu dzīvi.

Edgars pūlas ko var

Edgars pūlas ko var

Ar prātu saprotu ka šinī ceļojumā negāzām kalnus un nespīdzinājām sevi, nedēļas nogale Rāznā paliks atmiņā kā ceļojums sevī, savā izpratnē par “drēbi” un par to cik relatīvs ir tas, ko laižam savā apziņā.

Māris Olte, Nomad.lv

Piedzīvojums Dabā būs skatāms 7.maijā, LTV7. Kad tie svētki nāks tuvāk lūkošu ar @nomad.lv tviterī to atgādināt vēlreiz…

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*