Jums ir dabas taka, kur cilvēks, dienu izstaigājies, var atgriezties pie sava auto pēc kilometriem desmit noguris,bet atpūties un skaistu skatu pilnām smadzenēm?
“Jā- bruciet uz Siguldu baudīt rudeni!”- WRONG!
“Krimuldā pie baznīcas esot sākums sakarīgai takai, esi bijis?” RIGHT!
Ziemā te slīd labāk
Principā gribas atbalstīt vietas, kur nav jāstāv stunda satiksmes sastrēgumos laikā, kad lapu zelts… Krimulda ir turpat blakus un tie krasti tiešām dveš senumu. Un turienes patreizējie valdnieki tur gaida viesus- tas, iespējams, ir pats svarīgākais. www.teiksmainakrimulda.lv par to liecina visuzskatāmāk, ja sēž pie galda un vēl tikai plāno ceļojumu.Mēs izmantojām aicinājumu un braucām notestēt šo iespēju.
Krimuldas baznīca ilgu laiku saistijās ar Kasparu Dimiteru un viņa paklīdušo dvēseļu atgriešanas kopienu. Tagad tur saimnieko Austris, cits vieds Dieva kalps. Baznīcas vietu nolicis slavenais divkosis Kaupo (Ja tā padomā, iespējams es arī viņa vietā un situācijā tāpat būtu darījis- kaut gan…) , visi pakalni un upmalas gravas nes mūsu Vidzemes civilizācijas vēstures dvesmu. Stipra vieta, ejam krastot.
Kaupo sētas slieksni minot
Krastings- to esot nodefinējuši vietējie. Orientēšanās gar upi šurp turp par orientieri izmantojot upes krastu veidoto ieleju.
Runtiņupe, tad gar Gauju, tad līdz Lojas lejai, cerībā atrast, kura kints Murjāņu apkaimē varētu būt Imanta Ziedoņa iedvesmas speciālā vieta. Un tad atpakaļ uz Krimuldas pusi.
Lojas upes atsegumi
Mani iespaidi un ieteikumi jums – potenciālajiem sekotājiem?
Patika tas, ka Runtiņas malas taka nav vakar veidota. Šķiet ka zinātāji to lietojuši sen. Par to liecina vecās laipas un lenderes, kas aizstātas ar jaunām. Tas, ka savu funkciju izpildījušais nožogojums palicis turpat sapūt līdz galam man netraucē. Patīk – tas ir kā redzēt laikus maināmies. Vecos laipas baļķus sūnainus vārtāmies domāju kādas skaistas padomju tūristu meiteņu kājas tos minušas, kādi smiekli te skanējuši… Tā mēs radāmies no saviem senčiem, bet viņu soļi te ir nojaušami. Un viņi šādi klaiņojot savulaik juta savu priekšgājēju atbalsis…nomadu būšana.
Īstu krastingotāju nav grūti atpazīt
Parādīt publikai kādi jaunu caurumu upes sienā, padzerties no avotiņa uz kuru orientēšanās leģenda Ilmārs Limbēns joprojām atrikšo padzerties no Siguldas, mūsu klaiņotājiem daudz nevajag. Kjerāgbolten, vai kā to norvēģu akmeni sauca, te ir izvēlies dievam no azotes un iekritis Gaujas malā. Labi vien ir, var tam milzim pieskarties bez bailēm.
Gaujas malu ejot domas griež gan tā metāla cilpa plostnieku vajadzībām, atrodama turpat pie iznākšanas Gaujas krastā no Runtiņas, arī tie dīvainie rakumi Gaujas krastā.
Tie rotveileri un viņu saimniece ir kā pārsitiens visā šajā idillē- te nu jums jāsaprot kā gribat krastot tālāk.
Daba un mēs
Lai slavēti GNP galdiņi!
Var griezties atpakaļ un to līkumu apiet pa pļavām, arī tur ir norādes, kā tikt atpakaļ gar stādu audzētavu un Latvijas Finiera slēpošanas kalnu, otrs variants ir paspraukties gar žogu riskējot tapt apšķiestam no to suņu purslām, un vienā mierā mīt krastu tālāk. Pārvietoties gar upi tauvas joslā ir katra likumīgas tiesības. Gaujamlas takai dažviet pārkrituši koki – kabatas nažu zāģīši lieti der, kož knišļi- tātad ir arī ko sist kamēr nosit- ko vairāk pilnai laimei vajag? Draugu kompāniju – tā mums ir. Jāņa sieviņai Ieviņai ir smukas trenētas kājas, abi ir dejotāji ar stāžu, viņa deju bērniem Jelgavā māca joprojām…trenēti ikri mūsdienās ir jaunām meitenēm liela problēma, no vīrieša viedokļa skatoties. Eju un priecājos, cik tad vajag labai dienai…
Par ikru svarīgumu krastingotāja ēdienkartē
Iznākot uz Loju, un, ejot pret straumi, drusku uzmetas zosāda. Tik smuku straumi ar augstiem krastiem vienaldzīgi nevar paņemt. Blakus rūs šoseja, vīri un sievas aiz stūres zobus sakoduši cenšas neuzrauties un ievēro likumīgos 50 km.h bet mums te pāvisam cita realitāte.
Filmēšanas grafiks liedz mums gar skaisto loju doties līdz tumsa mūs apstādinās, bet tā upe ir ļoti skaistiem krastiem rotāta. Ļoti skaistiem.
Pēc tam mums bija vēl pāris atrakcijas interesantākam sižetam, bet Krimuldas krastings man patika vairāk. Ar to, ka vietas ir sen iestaigātas, ar pieejamību un to, ka te var klaiņot visu sezonu.
Es piestrādātu pie norādēm. Redzot alu krastā un izlasot to, ka tas ir Paleolīta mezolīta kriptolīts un aizliegts visos veidos rodas sajūta, ka mani tur par muļķi un spiež no šejienes prom. Var tak tās GNP izziņas arī draudzīgākas sacerēt, ne?
Analoģisku šai takai es sajūtu vien Mālpils taku gar Mergupi, šamējie sakās ka tad, kad pieslēgs pie upes maršuta arī Mālpils pašas tūri un uztaisīs kājnieku tiltu rudenī, tur arī varēs labi krastot. Krakš – un cilvēks lūzt. Labā nozīmē.
Raidījuma “nagla” – Uģis Piterāns un “kukaiņu viesnīca”!
Skaties „Piedzīvojums dabā” Krastings. Cilvēks Lūzt 12.06.2014 LTV7 20:25 pēc tam Nomad.lv
Māris Olte, Ērgļi